Ison komēta pret evolūciju.
Ison komēta mūs ir zināmā mērā pievīlusi, jo nepiepildījās cerības debesīs ieraudzīt krāšņu kosmisku šovu, bet tas tomēr nemazina zinātnisko bagāžu, kas tika iegūts pētot šo objektu. Ison komēta kārtējo reizi apstiprināja faktu, ka komētu mūžs ir tikai pārs tūkstoši gadu, bet nekādi ne miljardi gadu.
Komētas tiek iedalītas divās grupās. Vienas ir tā saucamās īsperioda komētas ar rotācijas plakni, kas ir gandrīz vienāda ar Saules sistēmas plakni un apriņķošanas periods ir mazāks par 200 gadiem. Komēta Ison pieder pie otrās grupas, kam raksturīgs pat vairākus tūkstošu gadu garš apriņķošanas periods un Sauli tās apriņķo zem jebkura cita leņķa, tā saucamās garperioda komētas. Aprēķinot komētas mūžu mēs nonākam pie secinājuma, ka tas nav miljardi gadu, bet tikai daži tūkstoši gadu, lielākais 10 tūkstoši.
Haralds (Harold Slusher) pārliecināts, ka zemes vecums ir 10 tūkstoši gadu, viņš to pamato ar ļoti ātru komētu sabrukšanu Saules sistēmā, ja zemeslode būtu vairākus miljardus gadu veca mēs vairs nenovērotu tādu parādību, kā komētas, jo tās jau sen būtu aizgājušas bojā. Komētas, kā zinām pārvietojas pa izstieptu elipsi, pietuvojoties saulei tās ļoti ātri zaudē savu masu saules vēja iespaidā un nereti tiek sarautas gabalos, kas arī notika ar komētu Ison 2013. gadā. Par cik astronomi ir vienisprātis, ka komētas ir radušās reizē ar mūsu saules sistēmu, tad aprēķinot vidējo komētas dzīves ilgumu nonākam pie secinājuma, ka saules sistēma un tai skaitā zeme maksimums ir ap 10 tūkstoši gadu.
Izanalizēsim šo video fragmentu un konstatēsim, ka šai īsajā video fragmentā ir daudz melu. Pirmkārt gravitācija nevis atgrūž, bet gan pievelk un tāpēc Ison komēta aizietu kopā ar garāmejošo zvaigzni. Otrkārt 'zinātnieki' tā arī nenosauca vārdā šo hipotētisko zvaigzni. Vienīgais kandidāts uz šīs noslēpumainās viešņas vietu var pretendēt Centaura Proksima (Proxima Centauri) vai Centaura Alfa, vai arī Centaura Beta. Tagad šis zvaigžņu trio atrodas apmēram 4,2 gaismas gadu attālumā no Saules.
Ja šis zvaigžņu trio pietuvotos tik tuvu, kā parādīts šai video, tad aizietu prom ne tikai komētas, bet arī pati Saule un būtu izveidojies konglomerāts no četrām zvaigznēm un kā sekas tam būtu dzīvības izmiršana uz Zemes, jo to apspīdētu veselas četras saules un Zemes orbīta vairs nebūtu vajadzīgajā attālumā no Saules. Brīžiem būtu karsts un brīžiem ļoti karsts plus vēl smagas gravitācijas svārstības un radiācija. Vēl tuvumā, t.i., apmēram 6 gaismas gadu attālumā ir Bārnarda zvaigzne, bet problēma tāda, ka tā tuvojas nevis attālinās, tātad nevar būt mūsu mistiskā viešņa, kas 'pagrūda' Ison komētu. Vēl ir dubultzvaigzne Luhman 16 6,6 gaismas gadu attālumā no Saules. Dubultzvaigzne Luhman 16 arī nevar būt mūsu mistiskā viešņa jo šīs zvaigznes ir ļoti mazas, tā saucamie brūnie punduri. Ja Luhman 16 pienāktu tik tuvu, kā attēlots video, tad tās pašas nonāktu Saules gravitācijas iespaidā un mums būtu vēl divas saules plus pie tā visa mēs nenovērojam šīs dubultzvaigznes attālināšos, kas liecinātu, ka tā kādreiz ir gājusi garām. Šādi var pārcilāt visas 'tuvākās' zvaigznes un nekā noderīga neatradīsies.
Šai animācijā var redzēt, kas notiktu ar Ison, ja garām paietu viena paša maza zvaigzne, tāda kā Centaura Proksima, bet fakts ir tāds, ka tā nav viena. Saule šai animācijā attēlota zilā krāsā, komēta Ison zaļā krāsā, bet garam ejošā zvaigzne sarkanā krāsā ar sarkano līniju apzīmēta garāmejošās zvaigznes gravitācija.
Evolucionistiem fakti nekad nav bijuši nozīmīgi un patiesība viņiem ir stiepjams jēdziens. Šai video fragmentā tiek apgalvots, ka tikko izveidojusies Saule jau iedarbojās ar savu gravitāciju un izkustināja no savām vietām kosmiskos bluķus, ko mēs saucam par asteroīdiem un komētām. Tātad Oorta mākonis nevarēja un nevar būt statisks attiecībā pret Sauli, kā tas tika pieminēts ceturtajā video fragmentā, pietam jāņem vērā fakts, ka saskaņā ar pašu evolucionistu priekšstatiem Saule sākumā ir bijusi daudz lielāka, tātad arī gravitācijai vajadzēja būt vēl lielākai. Saule katru stundu kļūst par 1,5 metriem mazāka, bet 20 miljonus gadu atpakaļ saules ārējā mala sakristu ar zemes orbītu, un cik tad liela būtu bijusi Saule 4 miljardi gadu atpakaļ?
Zvaigznes pārvietojas kosmiskajā telpā un Saule tai skaitā, bet ne tā kā to grib mums iestāstīt evolucionisti iepriekš minētajā video par Ison komētu. Iepriekš minētajā video tika teikts, ka asteroīdi Oorta mākonī esot miera stāvoklī un tādas komētas, kā Ison pateicoties garāmejošai zvaigznei tiek izsistas no miera stāvokļa un pagrūstas uz Saules sistēmas centru. Izvērtēsim faktus un salīdzināsim ar evolucionistu teikto. Ja mēs iedomātos mierā stāvošu Oorta mākoni, tad kā Saule ielidoja tajā un neizjauca kārtību Oorta mākonī, ja tas tik akurāti un ar pietāti pa gabalu turas no Saules, jebšu tomēr Oorta mākonis ir Saules gravitācijas varā un lido kopā ar Sauli un to pavadošo planētu kopu.
Šai video fragmentā, kur tiek runāts par attālumiem starp zvaigznēm, mēs konstatējam, ka neviena zvaigzne nav pietuvojusies tik tuvu, kā tas tika attēlots ceturtajā video fragmentā un ja tas tomēr būtu noticis mūsu šeit nebūtu, tas savukārt apliecina, ka Ison nav miljardiem gadu veca, bet gan tikai pārs tūkstoši, jo, lai gan tā arī pieder garperioda komētu saimei, tā pietuvojoties Saulei ātri sabrūk, kas arī notika ar Ison komētu.
