Kristīgs viedoklis par evolūciju.
Evolūcija tiek uzskatīta par zinātnes faktu nevis tādēļ, ka to varētu zinātniski pierādīt, bet tādēļ, ka tās vienīgā alternatīva - radīšana - ir pilnīgi nepieņemama cilvēkam, kas balstās uz ateisma ideoloģijas, t.i., noliedz Dieva eksistenci. Evolucionisti apgalvo, ka visums radās no nekā Lielā sprādziena laikā. Kad evolucionistiem jautā, kas bija pirms Lielā sprādziena, viņi atbild, ka nebija absolūti nekā. Šī viena argumenta jau pietiek, lai atmestu evolūcijas teoriju, kā nederīgu un absurdu, jo ja visums var pats no sevis rasties no nekā, tad kāpēc 14 miljardu gadu laikā vēl neradās tādi Lielie sprādzieni, jo tas tak ir tik vienkārši nav vajadzīgs Dievs, nav vajadzīgs pat iemesls, nav vajadzīgs nekas. Puff un gatavs. Pat pašas pārdrošākās pasakas nobāl evolūcijas teorijas priekšā, jo lai izveidotu skaistu princi princesei ir vajadzīgs kaut kāds 'materiāls' - varde, paša princese un vēlme tikt pie prinča, bet evolucionistiem nevajag absolūti neko, pat paša princese, kas vēlētos princi evolucionistiem nav vajadzīga. Tieši šo nostāju spilgti atspoguļo viena padomju laika dziesma, kur ir šādi vārdi: 'Kas bija nekas, kļuva viss.'
Audio celiņa atšifrējums:
Bezjēdzīgi jautāt: Kas bija pirms Lielā Sprādziena un pirms radās laiks? Kā arī jautāt: Kur notika Lielais Sprādziens? Jo telpas arī nebija.
Evolūcijas teorija apgalvo, ka neorganiskās vielas, kuras bez jebkāda iemesla radās no nekā Lielā sprādziena rezultātā, kaut kādā veidā sāka veidot vienkāršās dzīvības formas, kas savukārt vairojās un mainījās, radot visu pastāvošo dzīvības formu daudzveidību. Saskaņā ar šo uzskatu visas baktērijas, augi, dzīvnieki un cilvēki radušies vienkāršas nejaušības rezultātā no viena paša priekšteča, kurš kaut kā sācis eksistēt. Tas viss ir radies nejauši bez kāda saprāta vai plāna. Galvenais priekšnosacījums šai teorijai 'no molekulas līdz cilvēkam' (molecule-to-man) ir tas, ka ūdeņradis pietiekami ilgā laikā pārvēršas par cilvēku.
Var ieskicēt vismaz desmit pakāpienus, kurus evolūcijai nejaušu kombināciju rezultātā vajadzētu pārvarēt.
no nebūtības rodas matērija, telpa un laiks, sāk eksistēt, tas kas neeksistēja
Lielais izrāviens - Lielais sprādziens
2. Vienšūņi
5. Abinieki
6. Rāpuļi
7. Putni
8. Zīdītāji
9. Pērtiķi
10. Cilvēki
Audio celiņa atšifrējums:
Iesākumā nebija nekā. Vākums, tukšums, tukša telpa. Tad šai tukšajā telpā radās ugunīga lode. Miljardiem gadu atpakaļ šī lode uzsprāga. Šis sprādziens radīja visuma telpu, enerģiju, matēriju. Visums sāka strauji izplesties veidojot elektronus, neitronus, fotonus un kvarkus. Enerģija izraisīja savstarpēju iedarbību protonus un neitronus. Turpinājās matērijas savstarpēja iedarbība. Un pēc kāda laika radās pirmie vienkāršie elementi. Šie elementi sadūrās savā starpā izplešoties sākotnējai masai. Tā turpinājās kosmosa un tā atsevišķo daļu evolūcija turpinājās, kā rezultātā zvaigznes sāka apvienoties veidojot agrīnās galaktikas. Tad apmēram 5 miljardi gadi atpakaļ, notika kaut kas brīnišķīgs. Piena Ceļa gāzu mākonī izveidojās mūsu Saule. Šī jaunā zvaigzne radīja planētas, pavadoņus un asteroīdus. Uz vienas planētas vārdā Zeme izveidojās atmosfēra. Tiek uzskatīts, ka sākumā bija daudz vulkānisku izvirdumu, stipri zibeņoja un pūta spēcīgas viesuļvētras. Uz Zemes bija visi nepieciešamie elementi un enerģija, lai izveidotos pirmie vienkāršie organismi. Tad pateicoties miljoniem gadu un dabīgai atlasei radās ūdenszāles, medūzas un plakantārpi. Evolūcija turpinājās un jūrās radās zivis, dažas no tām kļuva par abiniekiem. Tad pateicoties dabiskai atlasei abinieki pārvērtās par rāpuļiem. No rāpuļiem radās daudzas citas dzīvas būtnes, tai skaitā arī zīdītāji. No dažiem zīdītājiem izveidojās primāti. Bet apmēram 600 tūkstoši gadu atpakaļ viens primātu atzars evolucionēja par cilvēka priekštečiem. Lūk, mūsu evolūcijas vēsture. Arī mūsdienās notiek evolūcija un mēs esam ceļā uz mūsu augstāko attīstības virsotni Visumā. Pastāv eksistenciāls jautājums: Kā radās dzīvība? Kā radās Visums un viss, ko mēs sastopam uz Zemes? Vai mūsu eksistencei ir jēga. Sveicināti: Es esmu Roger Oakland. Gandrīz katrs ir par to domājis. Ja runa iet par izcelšanos, tad tās var iedalīt divās teorijās, evolūcijas teorija un radīšanas teorija, jeb kreacionisms. Divdesmitajā gadsimtā cilvēkiem lika noticēt, ka burtiski viss ir radies pateicoties evolūcijai. Visums, Zeme un pat mūsu dzīvība radās matērijas sprādziena un miljardiem gadu attīstības rezultātā. Bet daudzie fakti norāda uz Radītāja esamību. Tad kuram ir taisnība, kurš no viedokļiem ir labāk argumentēts?
Evolūcijas teorijas piekritēju priekšstats līdzinās bērnu pasakas zinātniskotai versijai, par vardes pārtapšanu skaistā princesē. Lai gan evolūcijas teorija noliedz bibliskās radīšanas brīnumainos aspektus, tā tomēr apgalvo, ka pietiekami ilgā laikā evolūcijas process noved pie tikpat brīnumainiem rezultātiem.
Tiek runāts par lielo sprādzienu, kas deva sākumu visai pasaulei, tagad iedomāsimies pārs kilogramus trotila (sprāgstviela), ja to neaiztiek, nesit un neaizdedzina, tad tā arī stāvēs un neradīs sprādzienu, jo nav ārējās iedarbības t.i., lai kaut kas notiktu nepieciešama ārēja iedarbība visupirms, otrkārt sprādziens vienmēr ir destruktīvs nevis radošs. Kristieši un citu reliģiju pārstāvji par visa sākumu uzskata Dievu - saprātīgu būtni, kas ir pārāka par visu. Svētajos Rakstos mēs lasām: 'Es esmu alfa un omega...' t.i. sākums un beigas.
