iz dzīves
jeb, kā klājas Rēzeknes - Aglonas diecēzē
2014.10.16
Kā priesteris esmu jau 26 gadus, pagājušo gadu nosvinēju 25. gadu priesterības jubileju. Jāpiezīmē, ka ne vienu dienu neesmu bijis prāvests, bet gan tikai administrators, lai gan baznīcas tiesības, jebšu kanoniskās tiesības paredz, ka bīskapam jāieceļ prāvests, nevis administrators. Problēma tanī, ka kanoniskās tiesības rakstītas priekš apzinīgiem bīskapiem nevis tādiem, kas paši pārkāps un ignorēs likumus. Bīskaps kalendārā acu aizmālēšanai parasti rakstīja, ka es esmu prāvests. No 2009. gada esmu vikārs Kupravas draudzē.
2010. gadā draudze sarosījās un gribēja, lai bīskaps Bulis, kā jau vietējais priekšnieks izrāda labo gribu un palīdz pabeigt draudzes mājā iesākto remontu, tāpēc bīskapam tika iesniegta draudzes vārdā vēstule ar lūgumu atļaut izmantot draudzes mežu šo darbu veikšanai, ko bīskaps atteica. Vēlāk bīskapam tika iesniegta vēstule ar lūgumu izskaidrot atteikuma iemeslu, bet pagāja jau četri gadi un bīskaps Bubulis tā arī nav atbildējis. Jāpiezīmē, ka šogad, t.i. 2014. gadā sāka manāmi tecēt jumts. Skatīt pievienoto video.
Man ne vienu vien reizi ir bijis darīšana ar ceļu policiju, un tiesu, kas bija gatava izklausīt manus argumentus, bet bīskaps Bulis neuzskatīja un neuzskata par vajadzīgu uzklausīt manus argumentus. Buļa kungs uzvedas, kā tipisks diktators, kam neinteresē noskaidrot patiesību. Un pats par sevi saprotams, ka palīdzība zemākajai kastai nepienākas, kā nepienākas uzklausīt padotos.
Priesteris, kas vēlās, lai bīskaps ar cieņu izturētos pret visiem padotajiem un "a priori" nepieņemtu nevienu lēmumu neuzklausot abas puses, Buļa kungam nav vajadzīgs.
Bīskapa Buļa augstprātību baro fakts, ka bijušais nuncijs Baltijas valstīs bija tikai izkārtne, jo biju viņam tieši rokās nodevis sūdzību, bet iznākumā kapa klusums.
pr. Felikss Šneveļs