Siltumnīcas efekts.
Cilvēki notic tam, kas tiek sludināts 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā un to pieņem, kā ticības patiesību, it sevišķi, ja to borē no pat bērnības.
Katra video sākumā ir audio celiņa atšifrējums.
Sveiki, mani sauc paksi. Esmu pārliecināts, ka esat noilgojušies pēc tikšanās ar savu labāko Visuma pētnieku. Šodien vēlos jums pastāstīt par ļoti svarīgu lietu. Sekojiet man. Vai pamanījāt šo smalko slāni, kas ietērpj Zemi? Tā ir atmosfēra, tā satur gaisu, ko mēs elpojam. To veido dažādas gāzes, piemēram, skābeklis, kas mūs sargā no aukstā kosmosa un rada labvēlīgus apstākļus dzīvei uz Zemes. Atmosfēru var pielīdzināt siltumnīcai, kas aptver mūsu Zemi un uztur piemērotu temperatūru, kas ir ne pārāk karsta, ne pārāk auksta. Tātad, kas tad ir siltumnīca? Siltumnīcas ir mājīgas stikla būdiņas, ko var sastapt lauku dārzos. Tajās tiek audzētas puķes un augi. Saules stari brīvi ieiet caur stiklu un sasilda gaisu, kas ir iekšā un rada apstākļus, kas ir piemēroti augu attīstībai. Stikls neļauj, ka siltums aizplūst projām uzturot ideālu temperatūru augu attīstībai. Dažas gāzes, ko mēs saucam par siltumnīcas gāzēm Zemei kalpo, kā stikls siltumnīcai, kas nodrošina noteiktu temperatūru ko mums ir sniegusi Saule un to patur. Tādā veidā tiek panākts, ka Saules piegādātais siltums neaizplūst kosmosā, tas arī ir siltumnīcas efekts.
Jautājums: Vai tikko redzētais atbilst patiesībai?
Tagad pievēršam uzmanību video, kas izklāsta atmosfēras sastāvu.
Atmosfēra tiek sadalīta piecos slāņos. Ķeramies klāt un iepazīstamies ar tiem. 1. Troposfēra ir vistuvāk Zemes virsmai un sniedzas līdz pat +/- 12 kilometriem uz augšu. Šeit veidojas tādas atmosfēras parādības, kā negaisi, lietus, krusa sniegs vai arī vēji, mākoņi. Troposfēras joslā temperatūra krītas pieaugot attālumam no Zemes un sasniedz -57 grādi pēc celsija. Nākošais slānis ir stratosfēra, tajā ir maz skābekļa, toties ļoti daudz ozona. Ozons mūs sargā no ultravioletā starojuma. Un lidmašīnas var lidot 20 kilometru augstumā. Trešo slāni sauc par mezosfēru. Šeit temperatūra ir ļoti zema, līdz pat mīnus 70 grādiem pēc celsija. Ceturtajā slānī, ko sauc par termosfēru, temperatūra sāk pieaugt. Jo augstāk paceļamies, jo kļūst siltāks, kā arī samazinās gāzes blīvums. Šeit temperatūra var sasniegt 2000 grādus pēc celsija. Piektais un pēdējais slānis ir eksosfēra. Zinātnieki ir noteikuši, ka šeit temperatūra var pārsniegt 2000 grādus pēc celsija. Šis slānis tiek apzīmēts, kā pāreja no atmosfēras kosmiskajā telpā. Uz redzēšanos līdz nākošai tikšanās reizei.
Ja teiktais par siltumnīcas efektu būtu patiesība, kā tas ir parādīts pirmajā video, tad 10 – 14 kilometru augstumā izveidotos ļoti karsta gaisa slānis, kura temperatūra samazinātos tuvojoties Zemes virsmai, tam pamatā ir fizikas likumi, jo siltais gaiss ir vieglāks un tāpēc sāktu piepildīt telpu no iedomātās šķirtnes, ko veido CO2. Vai esat uzdevuši jautājumu: Kāpēc lido gaisa baloni?
Kāpēc lido gaisa baloni? Gaisa balons ir aprīkots ar degli, kura liesma uzkarsē gaisu balonā. Siltajam gaisam ir mazāks blīvums nekā gaisam, kas ietver balonu, tāpēc siltais gaiss ceļas uz augšu Zemes atmosfērā. Ja atslēdzam siltuma padevi gaiss balonā lēnām atdziest un gaisa balons nolaižas zemē.
Piedāvāju aplūkot ar termokameru iegūtu gaisa balona attēlu. Attēlā redzam siltā gaisa izvietojumu balonā, balona augšdaļu aizpilda pats siltākais gaiss 49 grādi pēc celsija, kas samazinās virzienā uz leju. Ja globālās sasilšana būtu patiesa mēs to pašu novērotu arī dabā, jo augstāk mēs paceltos atmosfēras slānī, ko ierobežo CO2 jo siltāks būtu gaiss, bet reālā dzīve rāda tieši pretējo, jo tālāk esam no Zemes virsmas pirmajā atmosfēras slānī jo paliek aukstāk. Pirmo atmosfēras slāni sauc par troposfēru, kur notiek visi klimatiskie procesi – lietus, vējš, nokrišņi u.t.t. un nevienā zinātniskā darbā neatradīsiet CO2 veidotu slāni, jo tas ir korumpētu klimatologu izfantazēts.
Tropopauze ir robežšķirtne starp troposfēru un stratosfēru, šai vietā atmosfēras temperatūra pieaugot augstumam pārstāj kristies. Tropopauze iezīmē šķirtni atmosfēras cirkulācijai, šeit gāzes vertikāli jau vairs nepārvietojas. Kā iepriekš bija teikts, ka troposfērā gaiss pārvietojas pateicoties temperatūras atšķirībai. Gaiss pārvietojas gan horizontāli, gan vertikāli, kā to var redzēt šai attēlā.
Šis atmosfēras slānis ir samērā nestabils temperatūras atšķirību dēļ. Sākot ar tropopauzi temperatūra stratosfērā nemainās, kas izslēdz gaisa vertikālo kustību un runa iet par stabilu gaisa slāni. T.i., šeit nenotiek gaisa cirkulācija, bet eksistē tikai horizontāli vēji. Varam teikt, ka tropopauze izpaužas, kā sava veida vāks, kas norobežo tvaikus, ūdens pilienus un lielāko daļu meteoroloģisko parādību troposfēras robežās, nepieļaujot šo fenomenu izpausmi stratosfērā. Šo parādību varam novērot pat ar neapbruņotu aci, skatām šo attēlu, kur mēs varam precīzi noteikt, kur sākas tropopauze un kā tā nodala troposfēru no stratosfēras.
Tam par iemeslu kalpo pēkšņa temperatūras maiņa, kas liedz vertikālu mākoņu veidošanos, kā mēs to redzam šajos divos attēlos.
Sekojošā attēlā varam aplūkot piecus Zemes atmosfēras slāņus.
Neeksistē CO2 veidots slānis, kas aizturētu siltumu uz Zemes, tāpēc runas par to, ka CO2 iespaido atmosfēras temperatūru ir tīrākais blefs un kalpo korumpētiem politiķiem un 'zinātniekiem' lielu naudas summu atmazgāšanai un mūsu tiesību ierobežošanai.