Deklarācijas 'Fiducia supplicans' analīze.
Jums piedāvāju iepazīties ar spāņu bīskapa Munilla viedokli attiecībā uz 'Fiducia supplicans.'
Pirms katra video ir audio celiņa atšifrējums.
Esmu darījis zināmu manu viedokli attiecībā uz paziņojumu, kas ir izteikts dokumentā 'fiducia supplicans', kas pieļauj svētīt homoseksuālus pārus vai arī citus pārus, kurus vieno neregulāras saites. Palūkosimies kritiski uz šo dokumentu izvērtējot pašu svarīgāko. Centīšos neizplūst sniedzot savu skaidrojumu. Līdzīgi jums arī es esmu iegrimis pārdomās attiecībā uz šo tematu, kas youtube kanālā tiek plaši iztirzāts. Vai Katoļu Baznīcai ir tiesības svētīt homoseksuālus pārus? Ar šādu nosaukumu tika ievietots video un bija arī skaidra atbilde, nē, Baznīcai nav šādu tiesību Baznīcai nav varas darīt šādas lietas. Šis paziņojums balstīts 2021. g. lēmumā, ko pieņēma Ticības mācības kongregācija, ko parakstīja kardināls Ladaria un apstiprinājis pāvests – Baznīcai nav tiesību svētīt homoseksuālus pārus. Izskatās, ka 'Fiducia supplicans' ir pretrunā ar iepriekš teikto. Bet mums tas tiek pasniegts nevis kā pretruna, bet kā iepriekšējā viedokļa pilnveidojums.
Es pieņemu, ka jūs jau esat lasījuši šo dokumentu. Es nesākšu izklāstīt dokumenta saturu, bet sākšu to iztirzāt. Sevišķu uzmanību ir pelnījusi kategoriski noraidoša attieksme attiecībā pret šo dokumentu ar daudzām kritiskām piezīmēm. Tā ir iepriekš nenovērota parādība Baznīcā. 20 bīskapu konferences ir izteikušās pret šo dokumentu, daudzas no tām paiet no Āfrikas kontinenta dažas no Eiropas austrumiem, kā arī no Amerikas. Pret uzstājās daudzi kardināli un bīskapi, starp kuriem, protams, arī es. Jāsaka, ka tas ir nepārprotami acīmredzams, jo mēs neesam piedzīvojuši šādu lietu Baznīcas dzīvē. Vēlos veikt atkāpi un dzirdot komentārus attiecībā uz kritiķiem tiek izteikta doma, ka viņu nostāja ir stipri atkarīga no kultūrvides kādā tie dzīvo, piemēram, afrikāņi. Man ne mazākā mērā nepatīk šie komentāri, jo tie izceļ 'savas kultūras' primātu. It kā eiropiešus neiespaidotu kultūras plūsmas. Mēs piedzīvojam dramatisku džendera politisko spiedienu. Āfriku iespaido citi kulturālie fenomeni, kas tiek izmantoti pret 'fiducia supplicans' kritiķiem. 'Fiducia supplicans' aizstāvji, saka, ka šīs kultūras ... Piedodiet, bet nē, nerunāsim par savu kulturālo pārākumu. Uzskatu, ka visas šīs bīskapu konferences ir atbildējušas balstoties uz Evaņģēliju. Šī nostāja ir balstīta Evaņģēlijā.
No kritiskajām balsīm man vislielāko iespaidu pameta Ilarions, kas pārstāv Krievijas pareizticīgo baznīcu Eiropas institūcijās Briselē. Savos izteikumos viņš ir ļoti kritisks: Ekumeniskais dialogs starp katoļu un pareizticīgo baznīcu šīs deklarācijas dēļ vairs nav iespējams. Pareizticīgie uzskata, ka esam spēruši soli, kas nesaskan ar Baznīcas tradīciju, tāpēc ekumeniskais dialogs starp katoļiem un pareizticīgajiem tiek pārrauts. Tas uz mani ir atstājis ļoti dziļu iespaidu. Notikušo mums jāuztver realitātes un pazemības garā, to var izskaidrot tikai pieļaujot, ka ir notikusi kļūda, jo esam kļūdījušies publicējot šo paziņojumu. Pats par sevi saprotams, ka tas kaitē Baznīcas vienībai. Šis paziņojums ir aplams, gan pēc formas, gan pēc būtības. Ir pieļauta kļūda.
Šis paziņojums ir aplams pēc formas, jo ir publicēts bez konsultācijas ar visas Baznīcas bīskapiem. Pārkāpjot sinodalidāti, neskatoties uz to, ka tika daudz runāts par sinodalidāti. Šai gadījumā atsaukšanās uz sinodalitāti ir apgrieztā proporcijā pret izpildījumu, jo nenotika konsultācijas. Smagākais šai jautājumā ir fakts, ka mēs neatrodam saknes Baznīcas tradīcijā, kas norāda, ka šai deklarācijai nav uz ko atsaukties, kas varētu atbalstīt šo paziņojumu, nav nevienas atsauces, kas būtu balstīta iepriekšējā mācībā. Šim paziņojumam nav pamata Baznīcas maģistērijā, tāpēc vēl jo vairāk bija nepieciešams uzklausīt bīskapus. Viss iepriekš teiktais norāda, ka ir pieļauta ļoti liela kļūda, kas degradē paziņojuma formu.
Pastāv arī būtiskas satura, jeb maģistērija kļūda, jo šī deklarācijas attaisnojums pārkāpj robežu, kas iepriekš tika novilkta 2,5 gadi atpakaļ. 2021. g. deklarācijā lasām, ka Baznīca nevar sniegt svētību homoseksuāliem pāriem. Bet nu, bet šis solis to iznīcina.
Šis solis tiek attaisnots, balstoties uz divām lietām, kas skar lietas būtību. Tiek izvirzīta doma, ka var pastāvēt gan liturģiska, gan pastorāla svētība, skaidrojot, ka nemainās līdzšinējais jēdziens par laulību, ka laulība var pastāvēt tikai starp vīrieti un sievieti. Tiek ieviests jēdziens par liturģiskām un pastorālām svētībām. Fiducia supplicans – izmantojot liturģisko formu nedrīkst dot svētību homoseksuāliem pāriem, vai arī pāriem, kas ir neregulārā savienībā. Tātad liturģiskās svētības nē, bet pastorālas svētības, jā, jo pastorālās svētības netiek dotas izmantojot liturģiskās darbības, kur ņem vērā vairāk personisko, privāto un ārišķīgo. Vārdu sakot, šis prātojums, tiek pasniegts, kā attīstība svētību jomā. Šis skaidrojums nedod patiesu pretrunas risinājumu. Sadalot svētību liturģiskā un ne liturģiskā tiek aizmirsts, ka svētības devējs ir ordinēta persona un viņa dotās svētības būtība ir viena un tā paša vai tā būtu liturģiska vai pastorāla. Ja svētības došana kādam pārim ir svētzadzīga t.i. to nevar iedot, tad arī kā pastorālu svētību to piešķirt nedrīkst. Jo kā teicu svētības būtība ir tā pati.
Otra svarīga lieta, ko vēlos atzīmēt. Kardināls Fernadess pēc 2023. g. 18. decembra deklarācijas publicēšanas ir uzstājies vairākas reizes daudzās intervijās mēģinot izgaismot un atbildēt uz daudzām kritiskām piezīmēm. Viņš ir īpaši uzsvēris, ka Fiducia supplicans pieļauj svētīt ne vis savienību, bet pārus. Tas būtu viņaprāt jāņem vērā. Fiducia supplicans nepieļauj svētīt savienību, pat ar pastorālo svētību, bet atļauj svētīt pārus. Un ar ko tad šie divi jēdzieni atšķirtos? Svētīt savienību un svētīt pārus. Ja tiek svētīts pāris, tas nozīmē, ka viņi ir savienībā, jo viņi ir saistīti savā starpā. Kā gan varētu svētīt pāri nesvētījot to savienību, kas pastāv viņu starpā? Šis formulējums mums neienes skaidrību. Tāpēc kardināls Sturla no Montevideo saka: Klausiet tas ir absurds, jo izklausās reizē jā un nē. Evaņģēlija doma ir skaidra, Jēzus doma ir nepārprotama, kas arī ir viegli saprotams. Jēzus saka: 'Ej, un negrēko vairs.' Jēzus svētī sievieti, bet ne viņas grēcīgo savienību.
Tātad vienīgā iespēja pieļaut šīs pastorālās svētības pāriem nenonākot sadursmē ar Baznīcas mācību būtu svētīt katru atsevišķi, bet ne abus kopā. Tāda būtu viena no iespējamām interpretācijām, bet būsim patiesi, jo tas tā nav, tāpēc, ka tiek svētīts pāris.
Tā ir kļūda un tai jābūt labotai. Šīs deklarācijas trešajā punktā teikts, ka 2023. g. izdotajā dokumentā ir mēģināts gandarīt to neapmierinātību, ko izsauca 2021. g. paziņojums, dažās vietās. Jo tika teikts, ka Baznīcai nav tiesību svētīt homoseksuālus pārus. Tur teikts, ka tas izsauca neapmierinātību noteiktā vidē, Vācijā, Beļģijā ... Bet jāatzīst patiesība, ka patreizējā deklarācija izsauca krietni lielāku neapmierinātību, neizmērojami lielāku neapmierinātību un Baznīcas miesā radīja rētu, kuru lai dod Dievs mēs prastu sadziedēt. Mūsu priekšā ir dokuments, kas ir ienesis šķelšanos, kā teicu, tam nav sakņu Baznīcas tradīcijā. Mums ir tiesības, kā arī pienākums izteikt savas raizes attiecībā uz šķelšanās iemeslu, lai tiktu novērsts ļaunums un mūsu vienība tiktu dziedināta. Līdzīgi, kā sv. Pāvils pārmeta sv. Pēterim, par ko mēs lasām vēstulē Galatiešiem otrajā nodaļā, jo Pēteris rīkojās nepareizi. Sv. Pēteris ir pirmais pāvests un viņš rīkojās nepareizi, jo tā vietā, lai pateiktu patiesību, viņš ļāvās tai apvidū dominējošai plūsmai. Sv. Pāvils viņam pārmet un šim pārmetumam bija ļoti svarīga nozīme un sv. Pēteris pieņēma šo pārmetumu un labojās. Šī iemesla dēļ nevajadzētu ieļaunoties, ka mūsdienu Pāvils pārmet Pēterim. Tā ir patiesa mīlestība un nevis pāvesta institūcijas noliegšana. Mēs ar patiesu mīlestību izturamies pret Kristus vietnieku un noraidām ļaunā uzbrukumu.
