Lietuva aptur zaļā sertifikāta darbību.
2022. g. 2. februārī Lietuvas valdība pieņēma lēmumu apturēt zaļā sertifikāta darbību.
No sestdienas (2022.02.05) nedz kafejnīcās, nedz veikalos, nedz pasākumos vairs nebūs jāuzrāda zaļais sertifikāts, taču būs jānodrošina 15m2 vienam apmeklētājam un apkalpot drīkstēs ne vairāk kā vienu personu.
Frizieru un skaistumkopšanas asociācijas prezidente atzīst, ka sakarā ar šiem ierobežojumiem bija par 30% mazāk klientu.
Tirdzniecībā iesaistītie aprēķina zaudējumus. Bija nepieciešams algot strādniekus zaļā sertifikāta pārbaudei. Lielākajam tirdzniecības tīklam Maxima pagājušajā gadā cilvēku plūsmas regulēšana izmaksāja gandrīz 1 miljonu eiro.
Lietuvas Saeimas cilvēktiesību komiteja mudina nekavējoties Veselības ministriju sagatavot plānu cīņai ar pieaugušo mirstību no hipertensijas, diabēta, alkohola skarto aknu un citām slimībām. Onkologi norāda, ka daži vēža paveidi ir atklāti tikai vēlīnajā stadijā pietam divreiz biežāk nekā pirms 'pandēmijas'. Lietuvā katru dienu 50 cilvēkiem tiek paziņots, ka ir konstatēts vēzis. Vēža apkarošanas dienā speciālisti norāda, ka atklāt vēzi nepieciešams pēc iespējas agrāk. Piemēra pēc 70% gadījumu krūts vēzis agrāk tika diagnoscēts agrīnajā stadijā, bet patreizējā statistika rāda, ka pandēmijas laikā tikai 40% gadījumu vēzis konstatēts agrīnajā stadijā. Un ko tas nozīmē veselības aprūpē? Tas norāda uz lielām izmaiņām dzīvotspējā.
Saeimas cilvēktiesību komiteja izvērtēja pandēmijas laikā ļoti pieaugušo mirstību, kas kā The Economist norāda, ka Lietuva nonāca piektajā vietā pasaulē aiz Bulgārijas, Peru, Krievijas un Ziemeļmaķedonijas. Cilvēkus apdraudēja ne tikai covid19, daudz vairāk iedzīvotāju nekā pirms pandēmijas gandrīz tikpat ilgā laikā nomira no sirds asinsvadu, kā arī no diabēta, alkohola skarto aknu un psihiskām slimībām. Kas norāda, ka vajadzētu runāta vēl par vienu ēnā palikušu pandēmiju. Latvijā situācija ir līdzīga, jo visa uzmanība - rampas gaisma bija veltīta tikai covid19.
Lietuvas saeimas cilvēktiesību komitejas biedrs Vytatas Bakas secina, ka ir ieguldīts 100 miljoni eiro tikai pandēmijas apkarošanai nepamanot, ka tikpat daudz cilvēku ir miris citu slimību dēļ. No teiktā var secināt, ka lietotais termins (pandēmija) covid19 infekcijas izplatībai ir nekorekts, vai arī pretējā gadījumā vajadzētu runāt par divām pandēmijām – vienu oficiālu un otru nē.
Pacientu un mediķu komitejā tika minēts, ka karantīnas un pašas pandēmijas dēļ daļa cilvēku nevērsās pie mediķiem. Ģimenes ārsta apmeklējums kļuva ļoti sarežģīts, liela daļa vecāka gada gājuma pacientu savu ģimenes ārstu nav redzējuši divus gadus. Notika attālinātās konsultācijas, netika veiktas asins analīzes un daudzi citi pakalpojumi.
Esam pieredzējuši skolu tīkla optimizāciju arī veselības aprūpes optimizāciju, kad tā vietā lai uzlabotu mazas vai nelielas slimnīcas kvalitāti mums tika piesolīta kvalitatīvas slimnīcas pieejamība, ko raksturo sekojoša anekdote.
Ātrās palīdzības brigāde ved kādu smagi slimu pacientu no Latgales paša tālākā stūrīša uz Rīgu. Šoferīts jautā ātrās palīdzības brigādes vecākajam: 'Kur vedam.' Bet atbilde skan: 'Uz morgu.' To padzirdis slimnieks vārgi iebilst: 'Bet es vēl esmu dzīvs.' Kam seko atbilde: 'Bet mēs vēl neesam atbraukuši.'
pr. Felikss Šneveļs
